Apraksts
Laikā, kad dārzs kļuvis par projektu, nevis dzīvu sistēmu, Latvijā iznāk grāmata, kas nevis māca kontrolēt dabu, bet apšauba paša cilvēka pārākumu. Ikviens augs pēc sevis atstāj vairāk, nekā paņēmis, kamēr cilvēks rīkojas tieši pretēji. Ko teiktu dārzs par mums, ja mēs beidzot apklusinātu trimerus?
Vai mēs esam gatavi atzīt, ka neesam ne par matu labāki par margrietiņu vai priedi? Un kas notiks, ja mēs dārzā vienkārši nedarīsim… neko?
Edgars Neilands piedāvā radikālu miera izlīgumu ar dabu, aicina pārtraukt cīņu un sākt svinēt dzīvi un dārzu kā dzīvu sistēmu.




